Besī, Kad Besī .

Nezinu, kāpēc , šodien nāk prātā visādas domas un noskaņojums ir tāds, nu , tāds , vidējs.

Skola – šausmas, ne? Es jau tagad, sēžu skolas solā, un prātoju, ko es šeit ,10tajā klasē, daru? Man šķiet, ka man ir par īsu smadzenes , priekš šīm vielām, bet tas tā, vēl normāli neesmu iesākusi mācīties, bet man jau šeit „riebjas”, stundās smejos, zīmēju, guļu vai nu spēlēju spēlītes telefonā . Katru stundu es ļoti gribu ēst, vai mājās, vai ārā. Kunkstu jau pamatīgi.  Es nesaprotu,ko daru?! Jaunā klase – 23 – cilvēki, tas ir par daudz, 4 jauniņie, bet nu, ir labi, būs labi. Kaut pat man, mans klases kolektīvs neiet pie sirds. Un vēl tie mājas darbi, galīgi tizli.

Vakar uzzināju par K.Skrastiņu , nu ko lai saka , man ļoti patika hokejs, bija labi , bet tagad , pat asaras acīs saskrien , žēl, ka tā. Debesīs tagad izcili spēlēs hokeju. Žoltoks, Skrastiņš un visa Lokomotive’s izlase. Tur rībinās mākoņus ar slidām un ripām, pa nopietno! 

 Atceroties par Skrastiņa mazo meitu, kas tribīnēs sēdēja ar plakātu „Don't mess with my daddy. He is iron man.” paliek vēl skumīgāk. 

            Šodien, arī Ruņčuks slimnīcā, nu c’moon tik neierasti bez viņa, noskaņojums slīd uz leju, vismaz bija kas mani iepriecina un pasēž ar mani kopā, Kas ar mani tagad skries vakara skrējienā?! Iepīpēju par šo un iepriekšējo rindkopu.

            Atkrīt – šī piektdiena, sēdēšu mājās un cerēšu tik uz Ogri. + 6-7diena – gulēšu.

P.S. Jā, mamma pačukstēja, vienu lietiņu, tāpēc tagad tētim jāpeld dupsī ,lai dabūtu kāroto. /sun/

P.S.S. uztraucos par kādu. ♥