Līgo papardēs! - Bezalkoholiskais alus ir kā porno pa rādio..

PIRMDIENA.

īpaši negulēt nakts,labi pavadīts laiks,bet agrs rīts,jālec uz rollera un jāmauc uz pļavu rudzupuķu medībās. 

bet braukšana uz Muldakmeni nebija no tām  patīkamākajām, jo ceļš bija bedrains un akmeņains. Tā arī zinot vietu , piestājām , saplūcām veselu kušķi un devāmies pa šoseju Rīga-Daugavpils atpakaļ,nevēlējos atkal kratīties pa to nogreiderēto ceļu. (: Bet braukšana par šoseju bija smieklīga,jo šķita ka braucam uz 20km/h + vējš bija liels,visu ceļu smējos, jo domāju ka mammu aiznesīs pa gaisu. Bet mums teica ka minām ļoti ātri, hā, smiekls. Un tad pakaļ kļavu lapām,saēdos meža zemenītes un devāmies mājup,un tā atlikušo dienu pa dārzu un taisīju sacepumu,bāc,atkal tāds savāds,bet ir okk. (: , bet šoreiz nakts bija gulēt,jo sapratu ka šonakt nebūs interesanti.

OTRDIENA.

rīts kā rīts,ilgi čučēju un gaidīju Matīsu. un tad devāmies ar mammu savās ģelās,un atkal h sēdēju pie floreata un smējos par cilvēkiem,bet,protams,bija jau zb, kā arī kamēr mamma činī   ēst mēs ar Matīsu pie viņa un atkal mājup palīdzēju .. huh,tā vispār parasta diena,bet ar maziņu garastāvokli, "gribu bet negribu" .. hā.

Un vakarā maucām atkal pie Matīsa paēst,jo no manējiem varēja tikai vēlas vakariņas iegūt, bet, protams , bijām salasīt dārziņā DAUDZ zemenes. /lick/ btw,diena bija okk. (: atkal mans ātri aizgāja gulēt,jo Matīss visu laiku teica lai eju gulēt. *blush*

TREŠDIENA.

Atkal aši jāceļas un jādodas uz laukiem!  ātri uztaisīju zemenes ar krējumu un cukuru un braucām atkal ar dzelteno vāģīti līdz Ļ. pakaļ normālai mašīnai un pa taisno uz lauciņiem,kājas saskrāpētas,man kaut kā bija pavēsi , daudz ziedu  un daudz jauku foto. Līdz kādiem 2viem papļavojāmies. (:  Un tad jau taisīt vīriem ēst un es beidzot dabūju papeldēties. Helll yeah...

CETURTDIENA.

slikts rīts,piecēlos kā sabrauks ezītis ,visas maliņas sāpēja un garastāvokla nedrusciņ nav , 12tos lēnāāām sāku kustēties ,bet tāpat ap 4triem ierāvu asperīnu un maucu griezt ziedus, galva sāp , tā itkā man būtu pohnoijs, laikam tāpēc ka pa nakti biju pie Agnes un atnākot mājās vēl pie pc nosēdēju, jo okeānijā bija jaunumi un vēl dažādi iemesli. 

PIEKTDIENA.

Atkal rīts jau ašais,līdz 12tiem nogulēju,aši cēlos,jo jau mani terorizēja , protams , daudz , ļoti daudz puķu pīkšanu un braukšana ar rolleri , jo mammai visvisādas lietas vajadzēja. 

Man vienalga , ka ir vasara , es ēdu kā vēl nekad, kas notiek?! man ļoti gribas ēst. ;DD un man šķiet ka es esmu kaut ko sajaukusi šajā blogā , jo visa šī nedēļa man šķiet vienāda un tāda sajūta ka mani ir sākusi piemeklēt atminās traucējumi. Nē nu , tad jau manīs kāds būs nobeigums šai trakajai nedēļai, ehh, daudz iemeslu kādēļ es jūtos tik stulbi un katru rītu/dienu uzvedos kā ar kreiso kāju no gultas izkritusi.Hehe,par filmu smiekli nāk,kaut pat nekad viņu neesmu redzējusi līdz galam.Ielīdu savā vēsajā istabā kura ar laiku kļuva tik pat karsta kā leja,jo mes cepjam pīrāgus, omņomņ,žēl ka lietus līst,bet tā tie pīrāgi un cepumi ir dievīgi. ♥ .

Ak , šodien no rīta skatījos Degpunktu  - šis raidījums tik tiešām spēj sagrozīt smadzenes uz labo pusi. 

Nu tad jau manīs - kādi gan man būs šie Jāņi. 

Tik ļoti sen nav cepta pica , ka pat sakārojās , vēl tās bildītes ar piciņām , aiaiai, kāds nāks ar mani cept?! 

Tie veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju

Kam ir sāpējis zobs, zina, ka tas ir teju neizturami un vārda tiešā nozīmē sanāk "staigāt pa sienām".  Tik tiešām šīs sāpes ir mokošas, 2 diennaktis negulētas. Bet galvenais ka pēdēja nakts bija jautra. Jo biju izmaukusi ārā ar dažiem labiem ... Bet par to šoreiz nav mans blogs. Turpināšu no šodienas rīta t.i. 2012.06.15. . pulkstenis bija apmēram 7:20 un es atrados Aizkrauklē , 4. stāvā un rindā gaidīju lai man salabo zobu,bet bija viena problēma es 4x aizmigu. Jo biju dzērusi daudzas zāles kā ari ja kāds zina " Clonazepam" bieži – miegainība, reibonis, noguruma sajūta, kustību koordinācijas un uzmanības traucējumi, apjukums, atmiņas traucējum! 

< --- lai var atcerēties. :D " Dēļ šīm zālēm man bija visas iepriekš minētās parādība. Tāpēc es par sēžot iemigu,mamma pamodināja, bet tad mamma izgāja ārpus uzgaidāmās telpas , es apgūlos uz soliņiem un jau sāku "murrāt" ..  un tā es visu laiku čučināju, bāc. pat kauns palika. 

Beidzot pienāca mana kārta un es devos sēsties zobārsta krēslā, viņa pamanīja ka ar mani nav kaut kas kārtībā :
Daktere - Tev viss kārtībā?
Es - Jā
D - Nav reiboņu, melns gar acīm?
E - nē.
D - tiešām ?
E  - es esmu uztraukusies un neesmu gulējusi.
D - skaidrs,bet tu ja kas ziņo! [ Viņa man iedeva baldriāņus]
E - viņi ir jānorij? *blush*
D - protams,kā tad savādāk?
E -  [izdzēru un mierīga apgūlos. bija negaršīgi,iu.]
 .. Tad sekoja šprice ..
akk,kā es kunkstēju,ļoti sāpēja.
 .. Tad sekoja urbšana ..
ar katru uzrbšanos dziļāk man sāka tecēt asaras. un TAD ...
D - tūliņ būs viss!
.. paņēma ļoti lielu urbi un urba,āāāāāāāāaaaaa.. Es ļoti raudāju,sākās bailes  + sāpes + nezinu kas.. aaaaaaaaaaaa..
Bet kad viss beidzās viņa man parādīja ko izdarīja ar manu zobu. "Viņa nogrieza nervu,tāpēc man arī tā sāpēja un ielika zāles,lai viņš sāk labāku dzīvi" ..
Un tā es pierakstījos uz nākamo vizīti,lai pabeigtu iesākto un 200m gāju raudādama ar savu reiboni, un mašīna aizmigu. apmēram ap 9:00 ..
Kā arī sāpes pazuda. *happy*

Un kad pamodos 16:30 es neko neatcerējos. ! neko . no plkst. 9 līdz 16:30 .. Cool,ne?
Un tad biju ļoti izslāpusi un devos uz centru ar rolleri, protams, man vēl joprojām bija reiboņi utt. nobraucu 1km , gandrīz grāvjus izbraukāju un devu otrai personai turpināt ceļu. agd.

Ar laiku atgāja šis stulbums. !! *happyface*



... un tālāk stāsts lai paliek starp mums pārējiem , nekā īpaša. (:  paldies tiem kas juta līdzi un palīdzēja! (:

homehomehome.

ir man teiciens "es gribu mājās" . kaut pat esmu mājā, tas nozīmē - gribu kko labu,lai kāds ar mani parunā,samīļo, palutina, nomierina, tā lai man paliktu silti un labi. (:

purvabridēji.

Kā jau ikkatru dienu, kopīgi pusdienojam,ārā līst,jau vairākas dienas. Mammai nākamajā dienā ir dzimšanas diena,sākam plānot kur pavadīt šo ciparu maiņu. Visi izsaka savas domas un pēkšņi kāds : „Braucam tagad!” Visiem smaids līdz ausīm,tiešām! Bet vēl spīd neapspriestais jautājums „ Ko,Kur darām?”

Es : „Mammai lai izsaka pati savas domas,tur arī brauksim!”

Mamma: „Uz jūru. J ”

Visi : „Nē.. ”

Nē nu, labi , mēs taču teicām ka Mamma izvēlās. :DDD  Tā arī spontānais „braucam” īzstenojās! Visi ātri pazuda no galda un devās savos pienākumos,jo mums jau tādi ir iedālīti jau no pagājušajiem braucieniem. Skrējām,ķērām,lecām,saucām,GATAVS! Visi  sakrīt mašīnā un jau dodamies ceļā! Bet vēl nav noskaidrots „Kur tieši braucam?!” Iestatijām navigācijā – Jūrmala – un devāmies tik uz priekšu.

Tā mēs braucām gar Rīgas Jūras līci un meklējām kur apmesties! Izbraukājuši visvisādas ieliņas un taciņas .. apmetāmies .. šī vieta bija superskaista! /h/

Vakars bija ļoti labi pavadīts un apsprieztas dažnedažādas tēmas!

Nākamajā rītā mūsu mērķis bija „Ķemeru nacionālais parks”. Tas bija kaut kas neaizmirstams,no comments! Tālāk nav iespējams visu pastāstīt,neiespējami izlikt tās emocijas... purvā iekritām līdz padusēm. :D ...

*ūdens kurš bija „svēts” , īstenībā smirdēja.

*  „Doties pastaigās pa dabas takām un parka teritorijā esošajiem ceļiem un takām. Suņus lūdzam vest pie pavadas.” < -- pašlaik tur tik tiešām nevar iziet! Kādreiz bija superīgas laipiņas,bet tagad viss grimst un ļoti grūti paiet,bet, protams, piedzīvojuma meklētājiem iesaku vilkt gumpeļus un mīt pastaigā .. - ir ļoti jautri! 

*atklāti sakot pats miests kā „Ķemeri” man nepatīk, bet ir vērts aizbraukt un iepazīt to!