purvabridēji.

Kā jau ikkatru dienu, kopīgi pusdienojam,ārā līst,jau vairākas dienas. Mammai nākamajā dienā ir dzimšanas diena,sākam plānot kur pavadīt šo ciparu maiņu. Visi izsaka savas domas un pēkšņi kāds : „Braucam tagad!” Visiem smaids līdz ausīm,tiešām! Bet vēl spīd neapspriestais jautājums „ Ko,Kur darām?”

Es : „Mammai lai izsaka pati savas domas,tur arī brauksim!”

Mamma: „Uz jūru. J ”

Visi : „Nē.. ”

Nē nu, labi , mēs taču teicām ka Mamma izvēlās. :DDD  Tā arī spontānais „braucam” īzstenojās! Visi ātri pazuda no galda un devās savos pienākumos,jo mums jau tādi ir iedālīti jau no pagājušajiem braucieniem. Skrējām,ķērām,lecām,saucām,GATAVS! Visi  sakrīt mašīnā un jau dodamies ceļā! Bet vēl nav noskaidrots „Kur tieši braucam?!” Iestatijām navigācijā – Jūrmala – un devāmies tik uz priekšu.

Tā mēs braucām gar Rīgas Jūras līci un meklējām kur apmesties! Izbraukājuši visvisādas ieliņas un taciņas .. apmetāmies .. šī vieta bija superskaista! /h/

Vakars bija ļoti labi pavadīts un apsprieztas dažnedažādas tēmas!

Nākamajā rītā mūsu mērķis bija „Ķemeru nacionālais parks”. Tas bija kaut kas neaizmirstams,no comments! Tālāk nav iespējams visu pastāstīt,neiespējami izlikt tās emocijas... purvā iekritām līdz padusēm. :D ...

*ūdens kurš bija „svēts” , īstenībā smirdēja.

*  „Doties pastaigās pa dabas takām un parka teritorijā esošajiem ceļiem un takām. Suņus lūdzam vest pie pavadas.” < -- pašlaik tur tik tiešām nevar iziet! Kādreiz bija superīgas laipiņas,bet tagad viss grimst un ļoti grūti paiet,bet, protams, piedzīvojuma meklētājiem iesaku vilkt gumpeļus un mīt pastaigā .. - ir ļoti jautri! 

*atklāti sakot pats miests kā „Ķemeri” man nepatīk, bet ir vērts aizbraukt un iepazīt to!