8.9.11

Besī, Kad Besī .


Nezinu, kāpēc , šodien nāk prātā visādas domas un noskaņojums ir tāds, nu , tāds , vidējs.
Skola – šausmas, ne? Es jau tagad, sēžu skolas solā, un prātoju, ko es šeit ,10tajā klasē, daru? Man šķiet, ka man ir par īsu smadzenes , priekš šīm vielām, bet tas tā, vēl normāli neesmu iesākusi mācīties, bet man jau šeit „riebjas”, stundās smejos, zīmēju, guļu vai nu spēlēju spēlītes telefonā . Katru stundu es ļoti gribu ēst, vai mājās, vai ārā. Kunkstu jau pamatīgi.  Es nesaprotu,ko daru?! Jaunā klase – 23 – cilvēki, tas ir par daudz, 4 jauniņie, bet nu, ir labi, būs labi. Kaut pat man, mans klases kolektīvs neiet pie sirds. Un vēl tie mājas darbi, galīgi tizli.
Vakar uzzināju par K.Skrastiņu , nu ko lai saka , man ļoti patika hokejs, bija labi , bet tagad , pat asaras acīs saskrien , žēl, ka tā.:( Debesīs tagad izcili spēlēs hokeju. Žoltoks, Skrastiņš un visa Lokomotive’s izlase. Tur rībinās mākoņus ar slidām un ripām, pa nopietno! 
 Atceroties par Skrastiņa mazo meitu, kas tribīnēs sēdēja ar plakātu „Don't mess with my daddy. He is iron man.” paliek vēl skumīgāk. (flag:lv)
            Šodien, arī Ruņčuks slimnīcā, nu c’moon tik neierasti bez viņa, noskaņojums slīd uz leju, vismaz bija kas mani iepriecina un pasēž ar mani kopā, Kas ar mani tagad skries vakara skrējienā?! Iepīpēju par šo un iepriekšējo rindkopu.
            Atkrīt – šī piektdiena, sēdēšu mājās un cerēšu tik uz Ogri. + 6-7diena – gulēšu.

P.S. Jā, mamma pačukstēja, vienu lietiņu, tāpēc tagad tētim jāpeld dupsī ,lai dabūtu kāroto. /sun/
P.S.S. uztraucos par kādu. ♥

28.8.11

aizaizparīt skola.


Kā vienmēr vēls rīts un šodiena iesākās bez saulītes un sliktām ziņām. Bet tas ir pārejams un izārstējams. Vienīgais, par ko es šeit vēlējos uzrakstīt ir 1.septembris, tas būs pēc 3 dienām. :bohema:
Galvenais tas, ka pa nākamās nedēļas pirmajām dienām es neko īpašu nepaspēšu izbaudīt un izdarīt ātri, ātri uz Rīgu un Aizkraukle un gatavošanās. Protams, man vēl viss nav sapirkts skolai ,neesmu vēl tai gatava. Jāsapērk dažādi skolas piederumi un dažas drēbītes. :blondine: Gribu vēl redzēt kā es 1.septembrī iešu ar špilkām uz skolu. :lekt: Pats interesantākais būs uzzināt kā būs sadalītas klases. Un kādi būs jauniņie. Tā kā reizē uz skolu braukšu ar savu mīļāko klases biedreni, varēsim meklēties pa skolu, īsto ceļu. Jā, kurš gan grib skolu?! :lekt: Visi ālējas, bļaustās , ai , nē! Tikai ne skolu! Tāpat visiem pienāk šī reize - SKOLA - :miers:
Es tik ļoti gribu redzēt savus klases biedrus, kā viņi ir mainījušies, gan izskatā, gan prātiņā. Tādi foršuļi, jau pa 3 mēnešiem sāk pietrūkt, bet tas jau kā parasti, kā katru gadu, bet vienīgi mēs esam par dažiem cilvēciņiem mazāk, žēl.:idiots: 10tā klases , mēs jau esam lieli cilvēki ar lielām spējām. ^
Vasara pagāja nemanot, cerams, šis mācību gads arī paies ātri, lai ātrāk pienāk 2012. vasara. 
Tā gribētos , lai šodien ir 1. jūnijs. :pupi:
Pašlaik – kamēr rakstu - lūru monitōrā un gaidu kad seņči atbrauks mājā mani pabarot.

            ‘bļāāā’ ,es nolauzu naggu. O.o offfffuuck. :gaudo:

27.8.11

garais vēl garāks.

šis puika,noslīdēja no trotuāra un ieslīdēja kaimiņienes ceriņos. :D ēda baltmaizi un turēja puslitra burciņu. hehehe. kaimiņiene tik bļāva - ka izsauks mentus,lai pi*ās prom. Bet nu jā šis tik - jā,jā,eju … un vāļājas pa zālāju.  :D:D:D

[19:03:12] Chocholik: hahaha,viens tārpā nokrita pie santas žoga un sēž. ;DDD
[19:03:20] Chocholik: šī tik bļauj ka mentus izsauks. :D
[19:03:26] Eroor ;D: ;DD nu norm čalim svētki ;D

3.8.11

katrs pats veido savu nākotni.

Šodien stāvot SuperNeto man blakus vienu veceni uzrāva zogot,kad viņu veda pārbaudīt šī uz ātro gar malām iztukšoja savu maisiņu visu brutāli meta ārā. :D kādus 10 žurnālus un saldumus,es tā bik šokā stāvu un skatos,tad viņš sāka uz viņas bļaut bet neuzrāva ka pusi no mantām izvālēja ārā.  :D tā smēējos. šito ilgi atcerēšos. ;] vo krutoj vecene. :D pzd,nesaprotu kāda jēga zagt žurnālus un kko tml.?! daži eLVē cilvēki dara kaunuuu.. o.O (yawn)

27.7.11

Nāve ir tā vērta, lai dzīvotu. Mīlestība ir tā vērta, lai gaidītu…

Šodien bijām sakopt kapiņus.Protams man atkal aizsākās domu mutulis, sēžot uz soliņa tik daudz domāju par „Cilvēka mūžu”, žēl, ka man blakus nebija kur pierakstīt savas domas, jo aizejot no tās vietas man domas sāk izzust ,bet centīšos atminēties tās!
          Pārsteidzoši, bet viena paša gada laikā aptuveni divdesmit miljoni vēstuļu tiek sūtīti mirušajiem. Žurnāli joprojām tiek piegādāti, jo abonementi nav atsaukti, tālākiem draugiem par bēdīgo notikumu nav  ziņots, banku paziņojumu, mīlestību zīmīšu, vēstuļu, kas ik dienas nonāk pastkastītēs nekad nesasnieguši adresātu. Bet par šo man nav stāsts, aizdomājos par to, ka daudzi cilvēki ir „tizli” , vienkārši savus mirstīgos aprok kā suņus, iemet bedrē un nerūpējas par kapiņu, tas aizaug, apkalst, sabrūk, uz tā nav nekādas dzīvības... Daži tieši pretēji pat sunītim aiznes puķītes, mirstīgajiem uzliek lielus pieminekļus, izveido vienreizēju vietiņu, kaut pat tiem, kuriem ir naudas grūtības, tie arī var izveidot ļoti daudzas lietas, kaut pat izravēt un uzlikt ziedus! Šaubos, ka paši vēlētos lai aprok un neliekas ne zinis, tā it kā Tu nemaz neesi bijis.
          Nāve iestājas tajā mirklī, kad cilvēks pēdējo reizi izelpo un tā izpaužas kā pilnīga dvēseles atdalīšanās no ķermeņa. Mirt, Nomirt, manuprāt, šie vārdi nozīmē ļoti daudz, jo cilvēks vairs nav starp mums. Praktiski neeksistē. Es tā nevaru kā citi, nedomāt par aizgājēju. Esmu bijusi divās bērēs un tas ir tik ļoti sāpīgi, kad viņu, TO cilvēku tur atstāj, zem zemes, kuru Tu nekad neredzēsi. Daudzi mirst dēļ vecuma, slimībām un pašnāvības. Pašnāvība, šausmas, es pati esmu gribējusi nomirt dēļ dusmām un kāda smaga trieciena, bet tas pāriet, par pašnāvību neesmu domājusi, un nemaz netaisos. Lai sev kaut ko izdarītu, jābūt pamatīgam iemeslam, nedrīkst būt egoists, citi arī cietīs, bet varbūt tai personai tā būs labāk, nezinu. Ir kāda persona vainīga, ka cilvēks šādā situācijā nonāk, bet ne gluži vainīga, daudz nevar sevi saturēt rokās un izvēlās to „vieglāko” ceļu, padoties un aiziet. Sāpīgi, bet tā ar mums notiek!
          Patiesībā mums visiem kādreiz būs jāmirst un jāšķiras no mīļiem cilvēkiem, ar kuriem kopā esam nodzīvojuši dzīvi. Vienīgais, ko mēs nezinām - kur, kad un kā tas notiks.
          Esmu dzirdējusi, ka cilvēks nomirstot dzīvo no jauna.  ķermenis-"debesis"-ķermenis"-debesis?! Bet vai tā ir?! Es neesmu pārliecināta par pēcnāves dzīves eksistenci, bet arī, ka neeksistē. Mana attieksme ir godīga - ES NEZINU.
Ļoti vēlētos uzzināt kā īsti ir un izjust to, bet negribu mirt. /blush/. Varbūt kādam to nesaprast. Laikam jābeidz domāt,sākas atmiņas... "man ir bail nomirt un ļaut kādam nomirt." "Nevēlos lai kāds no maniem mīļajiem cilvēkiem aiziet."

25.7.11

Vienmēr atstāj sev ceļu pa kuru atgriezties.

doah,tizlās lapsenes sakoda mani un izrādās ka biteēm orr bitei arī ļoti nepatīku sakoda kaklā,tagad viss sapampis un pleci ar tādi nekādi tgd sāp. ;[ jā vēl trūka tizlās sāpes citūr un galviņa.. (sick)bāāccc,HEEELLLPP! ;p
Cerams ātrāk būs labāk,man jāatgūst forma,dēļ šitā vēl rīt uz tus* netieku. ;@ oj,vēl paralēli šim visam man jāšancē,un ļoti drīz atkal jābrauc haltūrēt kur ir daudz lapseņu,lkm vilkšu kasku un konbindzonu. :D man pa tiešām jau sāk apnikt šitās ķezzzas. ;] ^^ gribbuu izgulēties.. atkal pa naktīm narkojos pie pc orr pie grāmatas. (: O,jēē. tgd bonīša komprese. ;D /liccck/
>> https://twitter.com/#!/chocholik <<

Rõaar. (tiger)

19.7.11

Ja es sev ticu,tad es varu.

Šī trakā diena beidzot būs galā!(sun) Agrs rīts bija pulksten 6:05 cēlos. ;D 7ņos izbraucu kopā ar Matīsu ar autobusu uz Aizkraukli. Hehe,vienš cilvēciņš nokavēja šo reisu. P.S. no rīta bija baigās lietus gāzes. Kad nonācām gala mērķī devāmies uz Narvesen jo neviens cits veikals vēl nestrādāja. Tad devāmies uz bankomātu izņemt naudu. Un tad devāmies uz centru, pie strūklakas sēdēt,he, dzērām „monster” un domājām ko darīt līdz 9 ;ppp tad sāka gribēties kaut ko ēdamu, vilkāmies uz auksto maXimu, nopirkām Bonty un reģistrējām tos čekus. ;D Reģistrējot to loteriju ieskrēju zaros, haahaa. Par mani smejas. Dodamies uz Narvesen jo kāds man blakus gribot Hot Dogu. (giggle)
Lalalala.. tad vis beidzot gājām uz poliklīniku. Protams, šoks – apmēram 35 cilvēki vēlējās šodien dabūt šofera medicīnisko izziņu. Šausmas . Tad sākām stāvēt milzīgajā rindā .. 1. kabinets – sākums – nosēžam h lai dabūtu tizlu a4 lapu.. :(  2.kabinets – psihologs vai kaut kas tamlīdzīgs uzdeva tikai vienu jautājumu „vai mācies, kur?” + uz blakus kabinetu dabūt zīmodziņus. :) 3. Kustību vai arī kaut kas tamlīdzīgs – „nostājies, kājas kopā, rokas uz priekšu un aizveram acis, tagad ar rādītājpirkstu pieskaries pie deguna. ;D wups,gandrīz sāku smieties, jo jau sēžot no rīta mēs izmēģinājām kā būtu ja aizietu šķībi. :D  4. gājām mērīt pulsu & asinsspiedienu man gan tā bik pacēlies bija, bet tas nekas. ;)  5. Traumu punkta vecis, prasīja vai viss kārtībā?! Un 3x pārskatīja manu lapu tādā izbrīnā un pajautāja „cik tev gadi?” :D forši, izskatos jaunāka . (whistle) 6. trakums sākās – lielākās rindas – acu ārsts un ausu, sāku ar acu, tātad bija pagrūti, jo ar kreiso aci grūti atšķiru V/N, bet bija pareizi kad pateicu V .. un tad pašā apakšā P/F es pateicu F .. nepareizi. Hehe. tāpat teica, ka viss ir labi. ^ ;p pfff. (whistle) 7. ausu – ilgi gaidīju – hehe, iebāza katrā ausī kaut kādus binokļus un teica, ka viss labi! Un tā es biju savākusi visus parakstus, ilgi gaidīju Matīsu kad šis pabeigs stāvēt pie acu ārsta, gandrīz aizmigu. (hot)  Vsjo. Ātri ejam pie beigu punkta, pie 1. kabineta un tur atkal gara rinda,doah. Kādas 40 min.mēs pat no garlaicības ielikām košļeni zem mēles un runājām kā šļupstieri. ;D P[r|inci jāj pa P[m]ežu. ;] mazie bērnu jociņi, jā. Nosēžam un abi tiekam pie Medicīniskās uzziņas. Xoxoxo. (test)
Es jau biju nogurusi no daudzajiem cilvēkiem un staigāšanas, gaidīšanas. Pa taisno devāmies uz autoostu un 12:35 lecām autobusā uz staciju un tad 12:55 braucām uz mājā. + gandrīz aizrunājāmies un pabraucām garām Skrīveriem. ;D „opā,jau Skrīveri, ātri!” ESAM MĀJĀS no 6h vazāšanās. (smoke) Iegāju bibliotēku, paņēmu grāmatu un mani pavadīja līdz mājā. ^ hehe,man patika šī diena. ;] ... Tad izdomāju appūst klaviatūru oranžā krāsā un pūšot sapratu, ka flakoniņš ir tukšs, sanāca ļoti slikti. ;[ batman! ;D (bat) * tad runāju pa telefonu un gremoju saldumus. ap 16:20 sāku ķemmēt suni un braucu uz Aizkraukli! Jā,sanāca tāda lieta ka mums bija jāiet apm 7km ar kājā + ar suni. ^ no aizkraukles pagasta uz centru,vedām suni pie veterinārsta.. suņukam jau labāk paliek. * protams es dabūju pabraukt i uz Aizkraukli i no Aizkraukles. un tālāk - pa āru un gulēt. līdz nākamajai dienai! /sun/

Animated Social Gadget - Blogger And Wordpress Tips